Diena, 2007. gada 9. janvāris, Komentāri un viedokļi (2. lpp.)
Pēteris Vinķelis, Radošās ekonomikas institūta valdes loceklis
Valsts prezidentes un premjera Jaungada uzrunās īpaša vieta bija atvēlēta zinātnei, izglītībai, inovācijām un radošumam. Premjers vēlreiz apsolīja krietnu finansējumu zinātniekiem, it īpaši tiem, kuri sadarbojas ar uzņēmējiem. Viņa teiktajam jau ir taustāms pamats — zinātnei, pētniecībai un inovācijām "septiņos treknajos gados" (2007.—2013.) Eiropas struktūrfondu finansējums vien paredzēts vismaz 447 miljonu eiro apjomā. Tāda investīcija, protams, var jūtami veicināt Latvijas konkurētspēju. Protams, ja šie līdzekļi reāli sekmēs jaunu produktu un pakalpojumu izveidi, novatoriskus biznesa procesus un biznesa modeļus, nevis tiks "apgūti" tāpēc, ka ir pieejami.
Tomēr finansējums vien negarantē nepieciešamo rezultātu, jo populārais inovācijas skaidrojums — "nauda rada jaunas zināšanas, jaunas zināšanas rada naudu" — nedarbojas automātiski. Par ieguldījumiem salīdzinoši šaurajā izgudrotāju un ražotāju grupā, konkrētos zinātnieku, inženieru un uzņēmēju kopdarbības projektos Latvijai vēl svarīgāka ir plaša un konsekventa politika jaunveides (inovācijas) spējas palielināšanai visā sabiedrībā, it īpaši izglītībā, kā arī visplašākajā uzņēmumu un sabiedriskā sektora lokā.
Mēs zinām, ka, pat daudzkāršojot finansējumu zinātnei un pētniecībai Latvijā, tas gadā būs salīdzināms ar vienas lielas starptautiskas kompānijas vai universitātes pētījumu nedēļas budžetu. Latvija nekad nebūs pētniecības lielvalsts globālā mērogā. Tāpēc ir bīstami ļauties ilūzijai, ka pašmāju zinātnieku un ražotāju sadarbībai piešķirtā nauda kļūs par "burvju nūjiņu" konkurētspējas un ražīguma izaugsmei. Tāpat bīstami ir cerēt, ka visas tautsaimniecības izaugsmi Latvijā var balstīt tikai uz jaunu augsto tehnoloģiju nozaru attīstību. Mēs nevaram ignorēt faktu, ka Indijā un Ķīnā ik gadu darbu sāk pusmiljons jaunu zinātnieku un inženieru, kas globālajā tirgū konkurēs ar Latvijas augstskolu inženierzinātņu absolventiem.
Pilnīgi pamatoti uzskatot jaunveidi par sabiedrības un ekonomikas attīstības dzinējspēku, Latvijai ir jāspēj palielināt jaunveidotspēju ikvienā jomā — ne tikai komercializējamā pētniecībā un ražošanā vai augsto tehnoloģiju ieviešanā. Ražīgums tradicionālajās ekonomikas nozarēs jāpaaugstina, tajās ieviešot arī ārpus Latvijas radītas zināšanas un tehnoloģijas. Tēlaini izsakoties, 99% jaunievedumu Latvijā balstās citur izgudrotu divriteņu radošā pielietošanā, nevis Latvijā izgudrotu divriteņu ražošanā. Un arī 99 procenti no Latvijā izgudrotajiem divriteņiem, jācer (ņemot vērā kaut vai darbaspēka nepietiekamību), tiks ražoti ārpus Latvijas.
Nenoliedzot to, cik svarīga ir jaunu zināšanu un tehnoloģiju radīšana un tajās balstīta ražošana Latvijā, es vienlaikus gribu apgalvot, ka Latvijas globālās konkurētspējas atslēga var būt tikai visplašākā jeb "masveida" jaunveide — spēja atraisīt radošumu (kreativitāti), šeit attīstīt, piesaistīt un noturēt talantus, tāpat spēja ieviest jaunradītās vai atkal atklātās vecās idejas visās jomās — no sociālās aprūpes līdz cementa ražošanai. Šādu plašu jaunveidi noteikti nav iespējams sekmēt tikai ar tradicionālajiem zinātniski tehnoloģisko inovāciju veicināšanas līdzekļiem – lielāku finansējumu komercializējamai pētniecībai, zinātnieku skaita palielināšanu, reģistrēto patentu, citēto publikāciju un jauno rūpniecisko ražojumu daudzskaitīšanu.
Daži, manuprāt, svarīgākie sabiedrības jaunveidotspējas priekšnosacījumi:
- radikāls pavērsiens pamatizglītībā — uz radošumu atraisošām, reālās dzīves problēmu risināšanā un savstarpējā sadarbībā un komunikācijā balstītām mācību metodēm;
- daudzdisciplīnu pieeja ikvienā jomā (mākslinieku, zinātnieku, inženieru, baņķieru un antropologu kopdarbība);
- apzināta un lietpratīga jaunveides vadība organizācijās (lai tās spētu idejas pārvērst konkrētos jaunievedumos);
- globāla tīklošanās, sadarbība un saskarsme;
- atvērtība talantiem no citām pasaules malām, daudzveidībai labvēlīga sabiedriskā atmosfēra, Latvijas kā talantu dzīvesvides pievilcība.
Radošums un jaunveide ir Latvijas konkurētspējas galvenais priekšnoteikums. Turklāt mums ir vajadzīga tāda jaunveide, kas ir apzināti un mērķtiecīgi veicināta visplašākajās ekonomikas un sabiedrības jomās, ne tikai zinātnē un augsti tehnoloģiskā ražošanā.
Comments